Multi-level marketing (MLM, vairāk līmeņu mārketings tiek saukts arī par tīkla mārketingu vai tiešo tirdzniecību) ir biznesa modelis kurš veidots uz tiešās pārdošanas un franšīzu pamata.
Tīkla mārketinga bizness funkcionē iesaistot nealgotus pārdēvējus (kurus Tīkla mārketinga kompānijās mēdz dēvēt par Distributoriem, Neatkarīgajiem biznesa īpašniekiem, Franšīzu īpašniekiem, Tirdzniecības konsultantiem, Konsultantiem u.c.) lai pārdotu produktus un tai pat laikā iegūtu papildus pārdošanas komisiju balstoties uz citu zem viņa iesaistīto pārdevēju pārdošanas un rekrutēšanas rezultātiem.
Nosacījumi ir līdzīgi kā franšīzu (Franšīze: Pieredzes un tehnoloģiju kopums, kas par maksu tiek nodots sadarbības partnerim) nosacījumiem kur atlīdzība no pārdošanas tiek maksāta gan franšīzes turētājam gan zīmola īpašniekam. Šai gadījumā ir iespējami vairāki līmeņi ar cilvēkiem, kuri saņem atlīdzību no cilvēka, kurš organizācijā atrodas zemāk, veiktas pārdošanas.
Tīkla mārketings sastopas ar cilvēku noraidījumu pateicoties faktam, ka to ir viegli sajaukt ar nelegālajām pirmaīdas vai Ponzi biznesa shēmām (krāpnieciskas investīciju operācijas, kurās cilvēkus iesaista sākotnēji maksājot nepamatoti augstus procentus, kuri tiek maksāti pateicoties jaunu dalībnieku iemaksām, nevis uzņēmuma reālajiem darbības rezultātiem). Tīkla mārketings darbojas un ir atļauts visos 50 ASV štatos kā arī vairāk kā 100 citās valstīs un dažādi šī biznesa paveidi tiek dēvēti arī par pievienoto mārketingu (Affiliate marketing ir uz web risinājumiem balstīts mārketinga paņēmiens, kur biznesa turētājs samaksā vienam vai vairākiem starpniekiem/pievienotājiem affiliates par katru apmeklētāju, reģistrēto lietotāju, klientu vai pārdošanu, kas notikusi ar šī mārketinga starpniecību) un mājsaimniecību biznesa franšīzēm (home-based business franchising). Lielākoties piramīdas shēmu dibinātāji un dalībnieki cenšas prezentēt tās, kā legālu uz tīkla mārketinga pamatiem balstītu biznesu.
Legālajās tīkla mārketinga organizācijās jaunajiem izplatītājiem ir pašiem jāiegādājas apmācības un reklāmas materiāli, kā arī jāiegādājas noteikts daudzums izplatāmo produktu. Visbiežāk pielietotais tests, lai izprastu vai piedāvātā biznesa iespēja atbilst legālam tīkla mārketinga biznesa modelim ir pieturēšanās pie tā sauktā 70% nosacījums, kurš ar bonusu un ierobežojumu palīdzību veicina to, lai dalībnieks pārdod/patērē 70% no iepriekš iegādātās produkcijas.
Šim nosacījumam dažādās organizācijas ir dažādas interpretācijas. Dažas tīkla mārketinga firmas uzstāj, lai 70% no iepriekš iegādātās preces pārdod patērētājiem ārpus organizācijas, savukārt citas firmas ļauj, ka pašu patēriņs sastāda būtisku daļu no iesaistīto dalībnieku pārdošanas apjoma.
Tulkots no wikipedia.

Vēl viena pusgadu veca ziņa ar dažiem interesantiem faktiem par situāciju Latvijā.

FINANCENET

23. maijs (2007)

Tiešās tirdzniecības kompāniju asociācija darīs visu, lai veicinātu pozitīvu nozares reputācijas veidošanu, kā arī uzturētu augstus patērētāju tiesību un pārdošanas ētikas standartus. Tā paziņoja Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas (LTTA) vadītājs Orlando Andrei preses konferencē par tiešās tirdzniecības izaicinājumiem un perspektīvām Latvijā un pasaulē.

Tiešās tirdzniecības kompāniju potenciāls ir ļoti liels, tā uzskata ģenerālsekretāre Dagnija Lāce. Viņa īpaši izcēla straujo ekonomisko izaugsmi, proti, LTTA asociāciju kompāniju (Oriflame, Estacon, Avon un GNLD) apgrozījums 2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami palielinājies– no 12 miljoniem EUR 2005.gadā līdz 22 miljoniem EUR 2006. gadā. Arī fakts, ka kompānijās kā preču pārdevēji darbojas vairāk kā 20 tūkstoši cilvēku, ir ievērības cienīgs skaitlis, uzskata D.Lāce.

Runājot par kādas nozares attīstību, vienmēr ir svarīgi un interesanti paraudzīties, kā procesi notiek pasaulē un Eiropā. Kā atzīmēja Eiropas tiešās tirdzniecības kompāniju asociāciju federācijas pārstāvis Reimonds Verbeurgts (Raymond Verbeurgt), tad arī Eiropā tiešās tirdzniecības apjoma pieaugums ir stabils- no gada uz gadu tas pārsniedz 8 %. Savukārt Pasaules tiešās tirdzniecības asociāciju federācijas ģenerālsekretārs Neils Offens (Neil H. Offen). uzsvēra, ka tiešā tirdzniecība vienmēr attīstīsies, jo cilvēki, kuri pārdod preci, ir labāk zinoši un apmācīti par tās iespējām, kā tas, piemēram, ir veikalā, kur pārdevējs nevar zināt visu pārdodamo preču īpašības. Vēl liela nozīme ir arī uzticamības faktoram, proti, pārdevējs ir vai nu pazīstams, vai paziņu un draugu ieteikts cilvēks.

Lai noskaidrotu, kāda attieksme ir Latvijā pret tiešās tirdzniecības kompānijām un to darbību, šī gada sākumā "Latvijas fakti" veica aptauju. Tās laikā vairāk kā tūkstotis respondentu atbildēja uz jautājumiem par tiešo tirdzniecību. Aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, kā arī norāda virzienu, kādos jādarbojas kompānijām, lai veidotu pozitīvu tēlu. Kā rāda aptauja, tad 49% respondentu ir iegādājušies preces, izmantojot tiešo tirdzniecību, kā galveno tiešās tirdzniecības priekšrocību minot to, ka preces tiek nogādātas "tieši rokās", un tā ir lētāka nekā veikalos. Ceturtā daļa respondentu uzskata, ka gan tiešajai tirdzniecībai kā biznesa veidam, gan preču izplatītājiem ir pozitīva reputācija. Savukārt, kā nozares priekšrocības aptaujātie visbiežāk min to, ka tā var nodrošināt "brīvu darba režīmu" (30%) un var strādāt nepilnu slodzi (22%).

Viena no tiešās tirdzniecības raksturojošām iezīmēm ir tāda, ka tiešajā tirdzniecībā aktīvāk darbojas sievietes. Pasaulē sieviešu procents šajā jomā sasniedz 80- 90 %. Latvijā šis skaitlis sasniedz pat 93 %. Arī N. Offens uzsvēra, ka tiešā tirdzniecība paver iespēju sievietēm pilnveidot sevi un gūt papildu ienākumus, kas nozīmē arī finansiālu neatkarību, tajā pašā laikā nezaudējot laiku ģimenei. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka nākotnes perspektīvā, šajā jomā tiks iesaistīti vairāk arī vīrieši, proti, tiks veidotas ģimenes "vienības", kurā darbosies vīrs un sieva.

Viens no jautājumiem, pie kuriem nopietni jāstrādā tiešās tirdzniecības asociācijām ir- patērētāju tiesību ievērošana un augsti ētikas standarti pārdošanas procesā. " 30 % aptaujāto nezināja, ka tiešās tirdzniecības precēm tiek dota kvalitātes garantija, kā arī to, ka pircējam ir tiesības preci atdot pārdevējam, ja tā neapmierina viņa vajadzības vai ir nekvalitatīva. Tas ir absurds", tā uzskata LTTA ģenerālsekretāre Dagnija Lāce. Tādejādi ir skaidri redzams, kādā virzienā LTTA ir nepieciešams darboties. "Izglītots patērētājs un ētiska tirdzniecība, tādai ir jābūt tiešajai tirdzniecībai", uzsvēra O.Andrei. Savukārt Eiropas pārstāvis R. Verbeurgts uzskata, ka ļoti nozīmīgs faktors ir globāla un saskaņota rīcība nozares reputācijas un standartu uzturēšanai, kas saistīta gan ar kvalitatīvu apmācību, gan iedzīvotāju informēšanu. Tajā pašā laikā joprojām ir kompānijas, kuras neievēro ētikas standartus pārdošanā, kā arī nevelta pietiekamu uzmanību darbinieku apmācībā, līdz ar to, radot priekšstatu, ka tiešās tirdzniecības nozare kā tāda ir nepievilcīga, tā uzskata LTTA pārstāvji.

Runājot par ētiku un patērētāju tiesībā, Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Biksiniece uzsvēra, ka centrs šogad saņēmis 1200 sūdzības par patērētāju tiesību pārkāpšanu, no šī skaita tikai piecos gadījumos runa bija par tiešās pārdošanas kompāniju asociācijas pārstāvjiem. "Tas nozīmē, ka šīs kompānijas pievērš lielu uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar pārdošanas kultūru", teica S.Biksiniece. Savukārt Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācijā šobrīd ir tikai četras kompānijas, vēlmi iestāties izteikusi vēl viena (Herbolife), tas nozīmē, ka arī pārējās kompānijas tiek aicinātas aktīvāk iesaistīties procesos, kas veido nozares reputāciju.

Runātāji vairakkārt arī uzsvēra, ka līdz ar ētiku un patērētāju tiesībām, nozīmīgi ir veidot arī uzņēmējdarbību veicinošu likumdošanas vidi. Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja- departamenta direktores vietniece Liela Zemīte atzīmēja, ka nule kā sagatavots Komerciālās prakses likumprojekts, kas iesniegts apstiprināšanai Ministru Kabinetā un Saeimā. Plānots, ka likums varētu stāties spēkā šī gada decembrī. Likums aizliedz negodīgu komerciālo praksi, kas var izpausties kā maldinošas darbības, maldinoša noklusēšana un agresīvas darbības, kā arī skaidri definē, kas ir tiešā pārdošana. Līdz ar to skaidri tiek noteikts, ka tādas darbības, kā piramīdveida shēmu veidošana, pārdošana ar spiedienu, agresīva pārdošana, ierodoties mājās, kā arī uzstājīgi un nevēlami piedāvājumi, kā arī citas nevēlamas rīcības, tiek uzskatītas par nelikumībām.

Latvijas tiešās tirdzniecības asociācija tika izveidota pirms pieciem gadiem, un tās biedri ir: Oriflame, Avon, Eastcon, GNDL, pievienoties gatavojas arī Herbolife.

Pusgadu veca ziņa, bet tomēr te ir daži interesanti fakti par tīkla mārketingu.

Rīga, 22.maijs, LETA. Patlaban pasaulē tiešajā tirdzniecībā nodarbināti aptuveni 61,7 miljoni cilvēku, liecina Pasaules tiešās tirdzniecības asociācijas dati.

Asociācijas pārstāvis Neils Offens šodien žurnālistiem sacīja, ka pasaulē ir 62 tiešās tirdzniecības asociācijas, bet nākotnes mērķis ir izveidot asociācijas visās pasaules valstīs.

2006.gadā tiešās tirdzniecības tirgus apgrozījums bija 104,5 miljardi ASV dolāru (55 miljardi latu), kas ir par 8% vairāk nekā 2005.gadā. Taču, kā atzina Offens, visas nozares apgrozījums veido tikai vienu trešdaļu no ASV tirdzniecības kompānijas "Walmart" apgrozījuma, tāpēc vēl pastāv iespējas attīstībai.

Pasaulē visstraujākā izaugsme tiešajā tirdzniecībā ir Āzijas reģionā, taču ļoti veiksmīgi attīstās arī Austrumeiropas tirgus.

Eiropā tiešajā tirdzniecībā strādā 6,4 miljoni cilvēki un 2005.gadā nozares apgrozījums bija 10,6 miljardi eiro (7,5 miljardi lati), informēja Eiropas tiešās tirdzniecības asociācijas pārstāvis Reimonds Verbeurgts.

Asociāciju dati liecina, ka tiešajā tirdzniecībā pārsvarā strādā sievietes, taču pēdējā laikā palielinās arī vīriešu īpatsvars. Lielākā daļa tirgotāju strādā pusslodzes darbu, tādēļ tiešā tirdzniecība ir kā papildu ienākumu avots no darba brīvajā laikā.

Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas biedru kompānijās darbojas vairāk nekā 20 000 cilvēku, bet pagājušā gada kopējais pārdošanas apjoms pārsniedzis 22 miljonus eiro (15,46 miljonus latu).

Latvijas asociācijā darbojas četras kompānijas - "Avon", "Eastcon", "GNLD" un "Oriflame". Drīzumā asociācijai plāno pievienoties arī "Herbolife", bet kopumā Latvijā darbojas 12 tiešās tirdzniecības kompānijas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece informēja, ka pērn no 1200 sūdzībām tikai piecas bija saistītas ar tiešo tirdzniecību. Tas norāda, ka kompānijas jebkuras neskaidrības spēj izskaidrot saviem klientiem bez lieliem pārpratumiem.

Savukārt Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja-departamenta direktores vietniece Liena Zemīte piebilda, ka patlaban tiek izstrādāts Komerciālās prakses likums, kas sakārtos tiešās tirdzniecības nozari no likumdošanas puses. Likums aizliegs negodīgu komerciālo praksi, kas var izpausties kā maldināšana, agresīvā tirdzniecība, kā arī piramīdas shēmas.
Kaspars Dzenis LETA
Copyright © LETA

Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides vēstis" publicētā rakstā var izlasīt par to, kādas ķīmiskas vielas ir sadzīves ķīmijas sastāvā un kā labāk šos tīrīšanas līdzekļus lietot. Minēti arī videi draudzīgie ieteicamie veļas pulveri. Starp tiem ar GNLD ražotais un tikai pie izplatītājiem iegādājamais G1. Lai iegūtu sīkāku informāciju par G1 veļas pulveri uzklikšķini uz attēla. Jāmin, ka šis veļas pulveris ir ļoti ekonomisks, mūsu četru ģimenes locekļu saime tādu iepakojumu izlieto aptuveni 10 mēnešu laikā. 5kg iepakojums paredzēts 159 mazgāšanas reizēm. Savukārt veikalā Sky pārdotais "TV plaši reklamētais" XXL (7kg) iepakojums, maksā tik pat un ir paredzēts 80 mazgāšanas reizēm. Ja vēlies to nopirkt vai noslēgt līgumu ar GNLD lai iegādātos to lētāk un saņemtu atlīdzību par tā ieteikšanu saviem draugiem
sazinies ar mani (GSM 29246969).

Drīzumā gaidāms jauns komercprakses likums, kurš konkrētāk regulēs tiešās tirdzniecības uzņēmumu darbību. Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas biedri (tai skaitā GNLD) to uztver pozitīvi, jo tas palīdzēs sakārtot šo nozari un pamudinās kompānijas, kuras veido savu biznesu neētiski, mainīties. Rakstu pilnā apmērā var izlasīt 16.novembra Dienas biznesā vai šeit http://arhivs.db.lv/magazine/article.php?aid=134247. Cena 0,25 Latvijas naudiņas.
P.s. Vien piebildīšu, ka par LTTA biedru var kļūt tiešās tirdzniecības uzņēmumi, kuri ir pievienojušies Eiropas tiešās pārdošanas asociācijas (FEDSA) ētikas kodeksam. Latvijā tādas ir tikai četras kompānijas:

  • Avon
  • Oriflame
  • Eastcon
  • GNLD



Šodienas Dienas biznesā raksts par tiešās tirdzniecības uzņēmumiem. No raksta var redzēt, ka pagājušais gads tīkla mārketinga kompānijām ir bijis veiksmīgs. Pamatā klientu uzticība pieaugums. Vadošie ir kosmētikas tirgotāji Avon, pēc tam Oriflame. GNLD norādīti kā 5tie. Ceru, ka tendence mainīsies jo Igaunijā GNLD ir nr. 1.
Šeit var samaksāt un izlasīt rakstu http://arhivs.db.lv/magazine/article.php?aid=134248

Tu vari strādāt, kad gribi, kur gribi un kā gribi :)
Bizness, kurš saprotams pat bērniem :)


Realitātē ļoti piemērots māmiņām ar mazuļiem!