Tīkla mārketinga vēsture

Ziņu veidoja Ģirts | 15:16 | | 1 comments »






Raksts tulkots no šejienes






20-tie gadi. Ķīna. Čan Kaiši revolucinārais karaspēks ir nesamierināms pret jebkurām imperiālisma haizivju aktivitātēm. Visā valstī ir simtiem cietumu. Viszināmākā-nometne Šanhajā. Tā sienās iesprostoti tūkstošiem ārzemnieku-francūži, vācieši, amerikāņi. Apstākļi cietumā – briesmīgi. Ieslodzīto vidū sodu izcieš arī 35 gadīgais amerikānis Karls Renborgs.
Cietums – nav labākā vieta zinātniskiem eksperimentiem, uzskata viņa draugi, taču viņš daudzas stundas pavada stāstot viņiem par izmēģinājumiem veselīgas pārtikas jomā. Par cietuma “uzspiesto” diētu, Renborgs jokodams izsakās, ka tā ir: “unikāla iespēja paeksperimentēt ar savu organismu”.
Kaut kādā veidā aizrautīgais ķīmiķis pārliecina ķīniešu apsargus regulāri piegādāt viņam cietuma apkārtnē dabonamos augus.
Lai gan apsargi ņirgājas par viņu, taču katru dienu atnes un uz dīvainā cietumnieka nārām noliek kūlīti ar ķīniešu faunas pārstāvjiem – bambusa dzinumus, svaigas papardes lapas un žeņšeņa saknītes. Savukārt Karls stundām sēž savā kamerā un ar noasinātu dzelzs gabaliņu “rīvē” naglas. “Organismam nepieciešams dzelzs”,- pasmaida ķīmiķis un pievieno sasmakušajai gaļai sarūsējušo naglu skaidiņas. Savus eksperimentālos ēdienu Karls lieto pats un piedāvā arī kaimiņiem. Daudzi viebj degunus un atsakās. Pēc gada, kad ieslodzītos atbrīvoja, no tā iznāca tie, kas bija “sēdējuši” uz Renborga diētas. Pārējie līdz atbrīvošanai nenodzīvoja.
Renborgs piedzima 1887.gada 15.maijā Sankt-Piterbergā, Floridas štatā. Jau no agras bērnības viņš bija kaismīgs lasītājs un tāpēc, ar savu erudīciju par visdažādākām dzīves jomām, vienmēr izraisīja izbrīnu apkārtējos. Viņš labi orientējās filozofijā, reliģijā, vēsturē, politikā, astronomijā, matemātikā, airodinamikā, ķīmijā un cilvēktiesībās. Zināja vairākas valodas, tai skaitā arī ķīniešu valodu. Lai gan Renborgs nebija reliģiozs, daudzus gadus viņš pavadīja apgūstot kristietību, kā arī devās svētceļojumos uz Palestīnu, Izraēlu un Ēģipti. Taču īpašu interesi viņā jau no jaunības izraisīja – pasaules augu valsts, planētas pārtikas rezervju un dabīgo produktu konservēšanas tehnoloģiju izpēte. Uzturzinātne bija viņa “pirmā mīlestība”. Kā vēlāk atceroties izsakās Renborgs: “Ideja bija man saistoša, atbilda maniem ideāliem un es biju neatlaidīgs”.

1925 gadā Renborgs ir 27 gadus vecs un ir ieguvis ķīmijas doktora grādu. Viņš noslēdz līgumu ar kādu ASV naftas kompāniju un pārvācas strādāt uz Ķīnu. Jāmin gan, ka strādā par grāmatvedi. Nedaudz vēlāk par kontrolieri kuģu būvētavā, pēc tam ASV piena pārstrādes rūpnīcas pārstāvniecībā, beigās kļust par Colgate Products Company pārstāvi Šanhajā.
Apkārt valda drausmīga nabadzība. Ķīnieši ar grūtībām “savelk galus”. Kāda veselīga ēšana?! Ka tik būtu rīsu plācenītis, plāna zupiņa un ūdens. Netālu no Colgate rūpnīcas atradās fabrikas virtuve priekš ķīniešu strādniekiem. Pusdienslaikā savācas pūlis ar netīriem cilvēkiem noplīsušās drēbēs. Visiem rokās skārda bļodiņas. Laimīgs tas, kuram izdevās dabūt savu porciju ar duļķaino šķidrumu. Tās bija gandrīz karaliskas pusdienas. To visu novēroja Karls Renborgs. Tieši tad viņš saprata, ka vajadzētu radīt lētas pārtikas piedevas, kas kaut nedaudz spētu bagātināt nabadzīgo ķīniešu ēdienkarti. Viņš pastiprināti pēta literatūru par uzturzinātni un pieraksta savus novērojumus.
Viņa galvenie secinājumi ir, ka cilvēka veselība ir atkarīga, pirmkārt, nevis no tā ko viņš ēd, bet no tā ko neēd, otrkārt no īpašām diētām. Par pirmo vēl varētu pastrīdēties, taču otrais tika pierādīts praksē – Šanhajas cietumā.
Bez naudas kabatā, 1927 gadā Renborgs atgriežas ASV un ir spiests piepelnīties strādājot gadījuma darbus. Lai gan viņa bizness Ķīnā bija sekmīgs, tomēr tā attīstību, līdzīgi kā arī citu ārvalstu firmu darbību pārtrauca karš.
Atgriezos ASV bez naudas. Nācās darīt, kas pagadījās pa rokai, lai tikai nopelnītu maizīti ar sviestu. Tai laikā izdzirdēju, par kinorežisoru, kurš bija bankrotējis un tad atguvis bagātību. Kad režisora draugi izteica viņam līdzjūtību, viņš atbildēja, ka nav izputējis, bet ir tikai salauzts, “tieši tāpat kā es”- vēlāk rakstīja Renborgs.
Ķinā dzimušās idejas neatstāja viņu. Kalifornijā – Balboa-Island pilsētelē viņš noīrēja, ar dažādām grabažām piebāztus, bēniņus un ierīkoja tur maziņu laboratoriju, kur turpināja eksperimentus ar augu valsts produktiem. Atrodoties bēniņos, kuros viņš gan dzīvoja, gan strādāja, viņš jutās ka nodarbojas ar īsto lietu un domāja tikai par to un neko citi. Kad cilvēki jautāja kāpēc es nestrādāju, viņš atbildēja, ka viņam ir tikai viens darbs un tas aizņem visu manu laiku.
Jumtistabā Renborgs pavadīja vairākus gadus, līdz 1931 gadā pār ķīmiķi nāca atklāsme. Vienā reizē viņš atklāja augu, kurš satur gandrīz visus minerālus un vitamīnus, lielu daudzumu olbaltumvielas un daudz citu vērtīgu sastāvdaļu. Tā bija lucerna, kuru Ķīnā dēvē par “visu labumu pamatu”. Drīz vien viņš rada jaunu pārtikas piedevu, kuras satāvā bez jau pieminētās lucernas, tiek iekļauti arī pētersīļi un ūdenskrese. 1933 gadā viņš sāk izmēģināt tās iedarbību uz saviem draugiem. Precīzāk sakot, viņš lūdza viņus to pamēģināt, taču tie mazās kastītes ar pulverīti iemeta kādā atvilknē, pēc kāda laika atvainodamies Karlam, ka nav uzdrošinājušies pamēģināt “brīnumlīdzekli”.
Tad Renborgam galvā ienāca banāla doma, ka pret bezmaksas produktiem cilvēki attiecas nenopietni. Ja viņš pārdos pārtikas piedevas par naudu, tad cilvēki lietos tās, kaut vai tikai tāpēc, ka ir samaksājuši. Tā Rengeborgs arī izdarīja un viņa preparāti sāka “sniegt” satriecošus rezultātus. Kundzes uzplauka acīm redzot, savukārt Lielās depresijas un bankrotu nomākto kungu vaigos atgriezās sārtums. Par noslēpumainajiem Renborga produktiem sāka izplatīties baumas, draugu paziņas lūdza oprganizēt tikšanās ar ķīmiķi-labdari. Tad Renborgam arī radās ideja radīt principiāli jaunu biznesa stratēģiju.
Tai laikā ASV ekonomika “pļāva” nežēlīgās ekonomiskās krīzes “augļus”. Tūkstošiem bankrotējušu banku, rūpnīcu un fabriku, neiedomājams bezdarbs. Vai ir jāpiemin, ka daudzi meklēju iespējas pašrealizēties mazajā biznesā. Renborgs izveidoja savus draugus un paziņas par saviem pirmajiem distributoriem. “Piedāvājiet šos preparātus saviem draugiem, bet es Jums samaksāšu komisijas maksu, pēc tam kad viņi tos būs nopirkuši”. Viņš nosauca šo pārdošanas shēmu par mārketingu pēc rekomendācijām. (Tādī jēdzieni, kas apzīmē to pašu, kā vairāklīmeņu mārketings un tīkla mārketings parādījās jau pēc Renborga nāves.)
Shēmas būtiba bija tāda, ka pārdodot preci, kompānijas tirdzniecības pārstāvji (distributori) piedāvāja arī pircējam kļūt par distributoru. Un tā līdz bezgalībai. Tādā veidā, katram jauniņajam ir iespēja izveidot savu biznesu, savu personīgo distributoru tīklu. Kompānijas uzdevums – regulāri nodrošināt izplatītāju ar produkciju un izmaksāt komisijas naudu, gan par to produkciju, kuru pārdevis pats distributors, gan par to, kutu pārdevuši viņa piesaistītie izplatītāji.
Kā rezultātā, distributors, kurš atrodas milzīga tīkla augšgalā, var pats personīgi neko vairs nepārdot, viņš vienalga visu mūžu turpinās saņemt procentus no viņa tīklā esošo distributoru pārdošanas apjomiem. Tā kā tīkls var attīstīties bezgalīgi, tad dažās tīkla mārketinga organizācijā to tā arī dēvē, par procentiem no bezgalības. Bez tam, Renborgs izdomāja un izstrādāja mūsdienu tīkla mārketinga organizācijām ti svarīgo sponsorēšanas principu.
Tulkojumā no angļu valodas vārds “sponsors” nozīmē galvotājs. Attiecinot to uz savu biznesu Renborgs to traktēja sekojoši: sponsorēšana rekomendāciju mārketingā nozīmē, ka tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis, kurš uzaicinājis šajā biznesā “jauniņo”, ne tikai viņam visā palīdz, ne tikai visā apmāca, bet arī nes atbildību par viņa turpmāko darbību.
Shēma sāka darboties, un 1934 gadā Renborgs Balboa-Island pilsētelē izveido uzņēmumu California Vitamins Inc., bet pēc pārcelšanās uz Los-Andželosu un nodēvējot sevis radīto preparātu par Nutrilite, arī firmu pārdēvēja par Nutrilite Products.
Pirmajos gados Renborgs biznesā ieguldīja praktiski visu, ko nopelnīja: “Radot kompāniju, mēs savācām ienākumus pa kripatiņai un visu peļņu ieguldījām lietā. Piemēram, kad kompānija izauga līdz $20 000 tīrās peļņas gadā, es maksāju sev algu $300 mēnesī, jeb $3600 gadā. Kad sākām pelnīt miljonus, arī tie pēc nodokļu nomaksas tika ieguldīti, zemes iegādē, lauku apstrādē, iekārtās, ražošanā utt.”. 1946 gadā par Renborga labo roku, neaizstājamu sekretāru un mantzini kļūst viņa sieva Edīte Renborga. Faktiski viņa bija tā, kas radīja stabilu finansu pamatu uz kura pēc tam balstījās visa zinātniskā un ražošanas attīstība, kā arī tas ļāva veikt investīcijas un sniegt kredītus daudziem tūkstošiem distributoru.
1949 gadā kompānijā Nutrilite sāka darboties divi talantīgi jauni cilvēki – Ričs De Vos un Džejs Van Andels. Pēc pirmajiem panākumiem šajā biznesā viņi, Mičiganas štata Rand Rapis pilsēta, izveidoja tirdzniecības firmu, kuru nosauca par Ja-Ri Corp. un kura nodarbojās ar Nutrilite produkcijas realizāciju. “Rič, vai Tu saproti, ka mārketinga plāns ko izdomāja Renborgs ir absolūti universāls? To taču var izmantot jebkuras produkcijas masveida realizācijai!” Un Džejs piedāvā kompanjonam atdalīties no Nutrilite.
1959 gadā Vos un Endels izveido savu personīgo kompāniju American Way Corporation, jeb AmWay, kura atšķirībā no Nutrilite neaprobežojas tikai ar pārtikas piedevu realizāciju, bet papildus izplata arī dažādas mājsaimniecības preces. Pateicoties tam AmWay ne tikai atkārtoja Nutrilite Products veiksmi, bet arī apsteidza savu partneri. Pie tam realizējot vairāk pārtikas piedevu kā pati Nutrilite. Kā rezultātā 1972 gadā AmWay nopirka Nutrilite kontrolpaketi. Pēc tirgus speciālistu vērtējumiem AmWay pašlaik ir lielāka tīkla mārketinga kompānija ar pārdošanas apjomu $2 miljardi gadā
Renborga izdomāto pārdošanas principu patapināja arī citi. Šodien vairāk kā 25000 preču un pakalpojumu tiek izplatīti izmantojot MLM principu. Pašas pazīstamākās kompānijas, kuras savu laik aktīvi virzīja tirgū savas preces ar tīkla mārketinga palīdzību ir Coca-Cola, Colgate, Gilette, Visa, Lipton, Ford, Xerox.
Taču šim tīkla mārketinga slavas gājienam bija arī klupšanas brīži. 60-o gadu beigās un 70-o gadu sākumā, tīkla mārketinga kompāniju izaugsme tika ievērojami samazināta, “pateicoties” nepatīkamam notikumam, kas šī biznesa pionierus noturējā spriedzē gandrīz četrus gadus. Tai laikā ASV zēla un plauka krāpnieciskas finansu un tirdzniecības “piramīdas”. Tās no lētticīgajiem pilsoņiem iekasēja naudu, pretī solot līdz pat 1000% gadā lielas dividendes. ASV valdība nopietni satrauca šis fakts, kā rezultātā 1975 gadā Federālā tirdzniecības komisija pieņēma ierobežojošus nosacījumu par “piramīdas” veida struktūrām. Trieciena izdarīšanai tika atrasts grēkāzis kompānija “AmWay”, kura tad arī tika saukta pie atbildības. Tīkla mārketingu draudēja aizliegt. Tomēr ilgstošu izmeklēšanu rezultātā un daudzu speciālistu viedokļu uzklausīšanas rezultātā, tika noteikts, ka kompānijas darbība neatbilst “krāpnieciskai piramīdai” un produktu virzīšana tirgū ar tīkla mārketinga starpniecību ir pieņemama un pieļaujama.
Kad Renborga kompānija izvērsās, viņš tika uz “zaļa zara” un sāka nodoties saviem daudzajiem hobijiem. Tagad viņš varēja daļu sava laika veltīt jaunības dienu aizraušanās – astronomijai Tā kā naudas bija gana, viņš Kalifornijas kalnos izveidoja mazu observatoriju un pavadīja tajā laiku izzinot zvaigžņotās debesis. Viņš daudz raksta par saviem novērojumiem un grāmatu par zvaigžņotajām pasaulēm un saviem atklājumiem astronomijā. Laiku pa laikam viņš dodas uz savu iemīļoto atpūtas vietu – Taiti, kurā viņam ir personīga māja. Apkopojot – Renborgs savas dzīves laikā kļuva par slavenību. Viņa draugu starpā bija daudz politisko zvaigžņu – Grieķijas karalis Pāvils, Džavaharlals Neru, Vinstons Čerčils, Romas pāvests Jānis XXIII. Tas viņam sniedza nemazums, tai skaitā lobēšanas, iespējas. Tā 60-o gadu vidū Renborgs iepazīstas ar Eizenhaueru ar kura palīdzību ātri panāk dažu komponentu izmantošanas aizliegumu atcelšanu pārtikas piedevās.
Nomira Karls Renborgs, kā tas arī nāktos veselīga dzīvesveida piekritējam, 1973 gadā 87 gadu vecumā, absolūti (jeb kā ārsti saka, prakstiski) vesels, atstājot aiz sevis milzīgu impēriju.
No sevis varu piemetināt, ka, salīdzinot ar AmWay, GNLD ir par vienu gadu senāks :). Video par GNLD vēsturi vari apskatīties šeit

Varbūt skanēs dīvaini, bet ticība nav tikai Dievam ticošu cilvēku dzīves sastāvdaļa. Patiesībā ikviens cilvēks tic. Tikai jautājums vai viņš to apzinās vai ne. Neticat ? :)

Pamēģināšu ilustrēt ar dažiem piemēriem:


  • Studenti

    Ja viņi “gara acīm” nesaskata sevi pabeigušu augstskolu, saņēmuši diplomu vai iekārtojušies vēlamajā darbā, tad tos četrus vai piecus gadus lielākoties cilvēki neiztur. Ir nemitīgi pārbaudījumi un informācijas apjomi, kas pārsniedz cilvēka spēju tos apstrādāt, taču cilvēks, kurš cieši tic, redz galamērķi, lielākoties arī sasniedz vēlamo mērķi.

  • Mākslinieki

    Cilvēki ar māksliniecisku, un lielākajai daļai sabiedrības grūti izprotamu, dzīves uztveri, kuri iekšējas pārliecības (ticības) dēļ turpina radīt. Bieži šādi cilvēki atzinību gūst tikai pēc nāves.

  • Politiķi, pārdevēji, skolotāji, mediķi, sportisti u.c. Faktiski visi, kuri ir iekšēji nosprauduši kādu mērķi un neskatoties uz grūtībām turpina uz to tiekties.

Kā ticību definē bībele?


Vēstulē Ebrejiem 11.nod. 1. pantā ir teikts tā:

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.


Manuprāt ļoti trāpīgi.

Lai darbotos uzņēmējdarbībā, nākas ticēt, ka tavas ieceres īstenosies, jo nav nekādu garantiju, ka tas tā būs. Tai pat laikā tie, kas neatlaidīgi tic, lielākoties arī sasniedz rezultātus.

To atzīmē arī (Tālāk izmatošu daļu no raksta, kurš pilnībā publicēts šeit)

Roberts Baums, asociētais profesors uzņēmējdarbībā Merilendas Universitātē, pētīja jaundibināto biznesu īpašniekus un uzzināja, ka tie, kam ir skaidra ideja par to, kā viņu uzņēmums gūs panākumus, prasti ir veiksmīgāki.

Baums apsekoja apmēram 120 uzņēmējus centrālajā Pensilvānijā trīs gadu laikā. Katrs bija iedomājis, ka vadīs uzņēmumu ar 25 līdz 50 darbiniekiem. Katrus sešus mēnešus Baums runāja ar topošajiem uzņēmējiem par sasniegto progresu. Tikai 35 bija gatavi pārvērst savas biznesa idejas jaunos uzņēmumos. Baums noskaidroja, ka tie, kas bija veiksmīgi, bija sapņotāji ar grandioziem plāniem. „Cilvēki, kam ir vīzija par daudzsološu biznesu, kas varētu nodarbināt 10 līdz 100 cilvēkus, ir sapņotāj veids, kas var to panākt,” saka Baums. „Vīzijas intensitāte ir svarīga.”

Baums, kura darbs „Uzņēmēju sākotnējās domas un uzvedība; Sapņi, pārsteigumi, iztrūkumi un ātri zigzagi,” šogad ieguva balvu no Nacionālās Neatkarīgu Biznesa federācijas, atklāja piecas iezīmes, kas piemīt veiksmīgiem uzņēmējiem: vīzija, intuīcija un spēja nodrošināt finansējumu un biznesa partnerus, vēlme mainīt īstermiņa mērķus un elastīgums eksperimentēt. Bet Baums uzsver, ka vīzija ir kritiski svarīga. Bez tās lielākā daļa uzņēmēju nesasniedz panākumus.

Kāpēc jūs uzsākāt šo pētījumu?

Pamata pētījuma jautājums ir, kāpēc daži cilvēki, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, patiesībā var to paveikt Ja jūs aplūkojat statistiku, 60% vidusskolas absolventu vēlas uzsākt savu biznesu kādā posmā savās dzīvē, bet, protams, 60% to nesasniedz. Cilvēki, kas nokļūst līdz jaunam uzņēmumam, dara kaut ko savādāk.

Daudzi cilvēki saka: „Es vienmēr esmu gribējis, lai man piederētu savs bizness, vai nu tas būtu velosipēdu veikals, bārs, vai maza alus darītava.” Kad es runāju ar cilvēkiem, es dzirdu: „Es gribu, es gribu, es gribu.” Bet tie, kuri bija izzinājuši detaļas šo triju gadu laikā, bija tie, kuri bija veiksmīgi. Viņiem bija vīzija un skaidra ideja, kur viņi vēlas nonākt, ar lielu detaļu daudzumu.


Cik patiesi vai ne?

Rezultātus sasniedz tie kuri ir pozitīvi “apsēsti” ar ideju.

Interesants ir fakts, ka ja nebūtu šķēršļu 60% (citos avotos minēti 80%) cilvēku būtu uzņēmēji. Dažādu šķēršļu (klasiski - naudas trūkums, laika trūkums, zināšanu trūkums, apkārtējo noraidoša attieksme) nobiedēti, lielākā daļa cilvēku tā arī nerealizē savas ieceres.

Manuprāt MLM jeb Tīkla mārketings ir ideāli piemērots šādiem cilvēkiem, jo tas neprasa milzu investīcijas, daudz laika un kādas ļoti specifiskas zināšana, taču ļauj sasniegt ievērojamus ienākumus. Lielākoties jāinvestē ir sevis izglītošanā un jāapbruņojas ar ticību. Palīdzēsim cilvēkiem atraisīt ticību un īstenot savus sapņus. No savas puses varu vēlēt veiksmi!

Affiliate Marketing

Ziņu veidoja Ģirts | 08:02 | | 3 comments »


Savā rakstā par to kas ir tīkla mārketings (rakstīts šeit) jau pieminēju tādu jēdzienu, kā Affiliate Marketing latviski tulkots kā Pievienotais, Saistītais vai Krievijā tiek saukts par Partneru mārketingu. Nesen uzdūros vienam rakstiņam par šo tēmu latviski (šeit) un ar šī bloga veidotāja laipnu atļauju izvietošu to arī www.tiklamarketings.lv.

“Vēlaties pelnīt naudu internetā, taču Jums nav mājas lapas un produkta, ko tirgot? Tātad - Saistītais Mārketings ir tieši priekš Jums!” - šādi parasti sākas apraksti par saistīto mārketingu. Un tieši tas arī ir Saistītais mārketings - ar savām idejām un 0 naudiņu ieguldīšanu gūt labumu citam pārdevējam, par to saņemot komisijas maksu. Šajā mārketingā Jūs varat mēģināt pārdot kādu produktu - saņemot komisiju līdz pat 50% no produkta vērtības, par katru pārdoto vienību, varat saņemt konstantu summu par katru pircēju, neatkarīgi no pirkuma summas, vai pat tikai par katru mājas lapas apmeklētāju u.c.

Vienkāršiem vārdiem par Saistīto mārketingu varētu aprakstīt sekojošā piemērā:

Pieņemsim, ka Jūs esat izveidojis produktu, kuru vēlaties pārdot. Vislabākais piemērs šobrīd ir kaut kāda veida elektronisks produkts vai pakalpojums, teiksim, grāmata elektroniskā formātā - “Praktiski padomi iepērkoties internetā.” Taču ar tirdzniecību iet pašvaki - vai nu trūkst apņēmības, vai zinības mārketingā vai vēl kāds iemesls, un skaidrs ir viens - “pats galā netikšu!” Protams, varat maksāt mārketinga cilvēkiem par dažādām reklāmām un veicināšanas pasākumiem, taču neviens negarantē rezultātus un ko tad, ja naudas papildus ieguldījumiem nav?

Šādā gadījumā talkā nāk SAISTĪTAIS MĀRKETINGS (Affiliate Marketing). Tas nozīmē, ka atrodas kāds (vai kādi), kas uzņemas šī produkta pārdošanu par kaut kāda veida atlīdzību - šajā piemērā par grāmatu - tie varētu būt +/- 50% no grāmatas kopējās vērtības. To, ko tālāk dara šie saistītie pārdevēji mums principā ir vienalga, galvenais, lai viņi šo grāmatu pārdod. Mēs, protams, nodrošinām to, kā šī grāmata tiek tirgota: par iespēju norēķināties internetā, par grāmatas nogādāšanu līdz klientam utt. Tas nozīmē, ka mēs izdarām visas lietas, kas saistās ar klienta apkalpošanu.

Tehniski tas nozīmē, ka pie reklāmas tiek pielikts klāt mazs ’skripts’, kas palīdz atpazīt tos klientus, kuri ir nākuši ar paša spēkiem un nav šīs saistītās personas. Tālāk saskaitām, cik grāmatas ir pārdotas attiecīgajā periodā un pārskaitām šos % uz saistītās personas konta. Un visi ir apmierināti!

Šādā pašā veidā mēs varētu maksāt starpniekiem par katru apmeklētāju mājas lapai, par katru, kurš pierakstās mūsu e-pasta jaunumiem, par katru reģistrētu lietotāju utt.

Latvijā ar produktu latviešu valodā būtu problēmas atrast cilvēku, kas veiktu saistītā mārketinga aktivitātes, taču ārzemēs ir daudz un dažādu mājas lapu, kur satiekas cilvēki ar produktiem (pārdevēji) un saistītā mārketinga cilvēki (starpnieki).

No sevis piemetināšu, ka draugos ir domubiedru grupa, kur cilvēki apmainās ar info par šāda veida projektiem.