Ieinteresēja šis raksts par enerģijas dzērieniem. Pirms sāku lietot GNLD pārtikas piedevas diezgan regulāri lietoju enerģijas dzērienus (1x 2ās dienās). Nojauta, ka neko labu tas ar mani nedara bija, taču no šī raksta var precīzāk redzēt ko.

Es rakstu ņēmu no šejienes
Savukārt viņi no šejienes :)

Dabīgie psihostimulatori cilvēkiem bijuši zināmi jau kopš senas pagātnes. Visizplatītākais no tiem bija kofeīns. Indijā un Tuvo Austrumu zemēs tā avots bija kafija; Ķīnā un Dienvidaustrumu Āzijā – tēja; Amerikā – kolas rieksti utt. Tāpat, vēsturē ir zināmi piemēri, kad izmantoti daudz spēcīgāki stimulatori, tādi kā koka krūms Dienvidamerikā, efedra un kata – Āzijā. Mongolijas un Sibīrijas iedzīvotāji iecienīja žeņšeņu, arāliju un citus stimulējošus augus.

1982. gadā austrālietis Dītrihs Matešics, būdams Honkongā, nogaršoja vietējo tonizējošo dzērienu un atveda šo ideju uz rietumu valstīm. 1984. gadā viņš nodibināja pirmo uzņēmumu, kas ražoja enerģijas dzērienus – populāro “Red Bull”. Šis produkts izrādījās tik veiksmīgs, ka drīzumā tirgū parādījās desmitiem dzērienu ar līdzīgām īpašībām. Dzērienu ražošanas giganti “Coca – cola” un ”Pepsi - Cola” arī nepalika malā, ražojot savu “Burn” un “Adrenaline Rush”.

Mūsdienās enerģijas dzērienus pārdod katrā kioskā, bāros, klubos, tos nereti var redzēt trenažieru zālēs un sporta laukumos. Reklāma tos popularizē kā līdzeklī cīņā ar nogurumu, kas palīdz aktīvam dzīvesveidam, prāta darbībai, dejām un sporta nodarbībām. Tajā pašā laikā zinātnieku pasaulē notiek karstas diskusijas par šo dzērienu reālo ietekmi un blakus efektiem. Turklāt, uzskati bieži vien atšķiras: ja vieni apgalvo, ka enerģijas dzērieni ar savu efektivitāti īpaši neatšķiras no jebkura cita gāzētā dzēriena, tad citi pieļauj, ka to iedarbība var izraisīt atkarību, līdzīgi kā narkotikas.

Norvēģijā, Dānijā un Francijā enerģijas dzērieni tiek uzskatīti par bioloģiski aktīvām piedevām, un to pārdošana ir atļauta tikai aptiekās. Arī Krievijā pastāv ierobežojumi; dzērienu sastāvā nedrīkst būt vairāk kā divas tonizējošās sastāvdaļas, uz bundžiņas jābūt norādītam lietošanas ierobežojumam, bet to realizācija skolās ir aizliegta. Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, šie dzērieni netiek īpaši pārbaudīti, un uz tiem neattiecas nekādi ierobežojumi.

Pēdējā laika enerģijas dzērieniem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība sakarā ar tiesas procesiem, kas saistīti ar vairākiem nāves gadījumiem, kurus, iespējams, izraisījusi šo dzērienu lietošana. Šveicē diskotēkā miruši trīs cilvēki pēc tam, kad izdzēruši kokteili no enerģijas dzēriena un stiprā alkohola, bet kāds 18 – gadīgs īru basketbolists pēc trīs izdzertajiem dzērieniem mira turpat basketbola laukumā.

Kas tad patiesībā ir šīs “baterijas skārda bundžās”?

Lai arī pasaules tirgū ir desmitiem enerģijas dzērienu, to pamatsastāvdaļas ir vienādas:

Saharoze – parasts cukurs. Divu cukuru – glikozes un fruktozes – savienojums. Kalorijām bagāta daudzu pārtikas produktu sastāvdaļa, kas tiek izmantota tīrā veidā, lai saldinātu dzērienus, konditorejas izstrādājumus utml.

Glikoze – visizplatītākais cukurs, pamata pārtikas viela, ko asinis piegādā orgāniem un audiem. Var sintezēties no citām organiskajām vielām.

Kofeīns – izplatīts psihostimulators, tējas, kafijas, guarānas, kola riekstu un vēl citu augu sastāvā. Samazina noguruma sajūtu un miegainību, paaugstina prāta darba spējas, paātrina pulsu, tam piemīt viegls urīndzenošs efekts. Stimulācijas periodu nomaina nogurums, kas prasa adekvātu atpūtu.

Vidējas kofeīna devas iedarbība ilgst aptuveni trīs stundas, toties tās izvadīšana notiek daudz lēnāk, tāpēc atkārtotas lietošanas rezultātā iespējama pārdozēšana. Tā izpaužas uzbudinājuma, bezmiega, nervozitātes, aizkaitināmības, krampju, vēdergraižu, paātrināta un neregulāra sirds ritma veidā, bet ļoti lielu devu gadījumā novērojama psihoze, muskuļu bojājumi, aritmija un pat nāve (cilvēkam nāvējoša deva – 10 – 15 grami kofeīna jeb 100 – 150 tases kafijas). Sistemātiska kofeīna lietošana lielos daudzumos var radīt atkarību.

Teobromīns – viela, kas pēc sastāva un iedarbības ir līdzīga kofeīnam, bet tai piemīt apmēram desmit reizes mazāks psihostimulējošais efekts. Tas ir kakao un kakao produktu, piemēram, šokolādes sastāvā.

Taurīns – nelielos daudzumos atrodams dažādos dzīvnieku un cilvēka audos, galvenokārt muskuļos. Nepieciešams, lai normāli funkcionētu nervu sistēma un imūnsistēma, piedalās tauku un kalcija uzņemšanas regulēšanā. Pietiekamā daudzumā sintezējas organismā ( izņēmums ir dažas iedzimtās slimības). Izmēģinājumi ar pelēm pierādījuši, ka taurīns spēj samazināt nogurumu ilgstošas slodzes gadījumā; ar cilvēkiem līdzīgi pētījumi nav veikti. Vēl nav izpētīts, kāds ir lielo devu, ko satur enerģijas dzērieni, efekts.

L – karnitīns – viela, kas sintezējas organismā no aminoskābēm - lizīna un metionīna. Atrodams gaļas un piena produktos, riekstos, dažos augļos un dārzeņos. Tas nepieciešams, lai taukvielas varētu normāli sadalīties un uzsūkties. Cilvēka organismam nav nepieciešams papildus L – karnitīna avots, pietiek ar to, ko cilvēks uzņem ar barību, un izstrādā pats organisms. Šīs vielas lielu devu iedarbība nav zināma.

B grupas vitamīni – organismam nepieciešamas vielas, vajadzīgas daudzām bioķīmiskām reakcijām. Nepiemīt “enerģētiskās” īpašības.

Guarāna – tropu augs, izplatīts Brazīlijā, tiek izmantots kā dabisks psihostimulators. Satur daudz organisko vielu, galvenā no tām – kofeīns, kas arī nodrošina stimulējošo iedarbību.

Žeņšeņs – dabisks daudzpusīgas iedarbības stimulators. Parastās devās samazina noguruma sajūtu, paaugstina psihisko un fizisko aktivitāti. Pārmērīga lietošana izraisa trauksmes sajūtu, bezmiegu un arteriālā spiediena paaugstināšanos.

Lietojot enerģijas dzērienus, cilvēks līdztekus garantētajai kofeīna stimulācijai, norij lielu jautājuma zīmi, jo nav nekādu datu par to, kādu efektu var izraisīt tādu vielu savienojums lielās devās. Bez tam, nevajadzētu aizmirst par to, ka paši dzērieni nekādu “enerģiju” nesatur. Tie tikai mobilizē iekšējās organisma rezerves, burtiski izspiežot no tām mundruma lādiņu. Pēc tādas iedarbības nepieciešama atjaunojoša atpūta.

Ja jūs tomēr nolemjat “uzlādēties”, šeit būs daži padomi, kā samazināt risku, kas saistīts ar enerģijas dzērienu lietošanu.

1.Nav ieteicams izdzert vairāk par 250 ml dienā, lielā bundžiņa (500 ml) jau skaitās pārmērīga deva.

2.Pēc “baterijas” iedarbības beigām nodrošiniet organismam pietiekošu atpūtu.

3.Nedzeriet enerģijas dzērienus pēc fiziskas slodzes un sporta aktivitātēm – kā viens, tā otrs paaugstina spiedienu un aktivizē sirdsdarbību.

4.Nelietojiet enerģijas dzērienus kopā ar kafiju, tēju un alkoholu – to darot, jūs pārslogojat nervu sistēmu, sirdi un aknas.

5.Atcerieties, ka enerģijas dzērieni nav ieteicami bezmiega, paaugstinātas nervu uzbudināmības, aknu slimību, sirds – asinsvadu un nervu sistēmas saslimšanu, hipertirozes, nierakmeņu un kuņģa čūlas gadījumos.

Tagad jau krietnu laiku šos "Enerģijas" dzērienus nelietoju. Izmantoju izmantoju veselībai krietni labākās un to uzlabojošās GNLD pārtikas piedevas, tādas kā "Formula IV", "Tre-en-en", "Carotenoid Complex", "Omega 3 plus" u.c. Tās par lieliskām ir atzinuši arī daudzi ievērojami sportisti. Piemēram te un te.
Gan jau kādreiz saņemšos un aprakstīšu vairāk savu pieredzi ar GNLD produktiem. Īsumā varu teikt, ka šīs pārtikas piedevas tiešām sniedz enerģiju manam ķermenim un vairo imunitāti.


3 comments

  1. Anonīms // 30 aprīlis, 2008 14:12  

    Patiesībā katru reizi, kad man ir nepieciešamība pēc enerģijas dzēriena va pat kafijas, es saprotu, ka kaut kas ir jāmaina - vai par maz miega, atpūtas, sporta vai arī nepilnvērtīga barība.

  2. Ģirts Zālītis // 30 aprīlis, 2008 23:25  

    Tieši tā un tai brīdī gāzt vēl sevī iekšā tādu "bateriju", nav sevišķi prātīgi.

  3. Anonīms // 09 jūlijs, 2009 11:56  

    Energijas dzerieni nav veseligi tie rada atkaribu!Neiesaku!

Ierakstīt komentāru