Ja izpilda visu pēc noteikumiem, dzīvot paliek neinteresanti.
Katrīna Hepberna
Vai Jums bieži nākas sevi iegrožot vai piespiesties dēļ tā, kad kāds no jums sagaida tieši tādu reakciju, vai darbību, vai rezultātus? Kādas sajūtas tas jūsos izraisa?
Arī man dzīvē šis jautājums ir bijis aktuāls, kad redzi ka darbā nav svarīgi Tavi rezultāti, bet gan tas cik stundas tu tur esi (vienalga vai Tu guli vai dari kaut ko citu). Man radās doma, ka es nevēlos darīt kaut ko “ķeksīša dēļ”, bet gan vairāk būt noteicēja par savu darbību un to kādi ir mani sasniedzamie rezultāti un kādā laikā tas tiek paveikts.
Tomēr pastāv šis lielais BET. Es nevaru riskēt.
Biežāk dzirdētie sieviešu attaisnojumi, lai neuzsāktu savu neatkarīgo darbošanos kādā sfērā (investīcijas, tīkla mārketings utt.):
  • Par mani parūpēsies mans vīrs
  • Es jau tā pat daudz strādāju
  • Es vēlos saņemt no darba devēja to ko man solīja
  • Man nav laika
  • Man nav naudas
  • Man nepietiek prāta
  • Esmu vajadzīga bērniem
  • Man nav vajadzīgas šīs problēmas
  • u.c.


Manuprāt ļoti trāpīgu uzskaitījumu ir veikusi “Bagātā sieviete” autore Kim Kiosaki, ko gan sievietes ir gatavas paveikt (vai nepaveikt) naudas dēļ, jeb - ja man būtu nauda – vai es tā darītu?

  • Precības naudas dēļ
  • Mēs turpinām nelaimīgas laulības attiecības vai uzturam kādas neizdevušās attiecības baidoties ka pašas nespēsim sevi finansiāli nodrošināt
  • Mēs ļaujam vīriešiem izlemt visus svarīgākos finansiālos jautājumus
  • Mēs ticam mītam, ka vīrieši labāk tiek galā ar naudu
  • Mēs ticam mītam, ka vīrieši labāk saprot par investīcijām
  • Mēs neapstrīdam vīriešu pieņemtos jautājumus finanšu jomā, jo nevēlamies sašūpot viņu patmīlības laivu
  • Mēs pieņemam apšaubāmu “ekspertu” padomus, jo uzskatām, ka mums nav pietiekoši daudz prāta
  • Mēs klusējam, lai tikai saglabātu mieru
  • Mēs pārāk ilgi turamies vīriešu ēnā, jo tā mums ir “ērtāk” (vismaz finansiāli)
  • Mēs paliekam vienas, kad vīrietis aiziet pie jaunākas sievietes, jo pārāk ilgi esam turējušās viņa ēnā
  • Mēs piekrītam ka lietas notiek ar atzīmi “labi” vai “apmierinoši”, tai pašā laikā kad visam būtu jānotiek uz “teicami”
  • Ja vīrietis dodas nepareizajā virzienā, tik un tā mēs viņam sekojam
  • Mēs apmānām sevi
  • Mēs paciešam netaisnību darbā, naudas dēļ
  • Mēs strādājam virsstundas tai vietā, lai pavadītu laiku ar saviem bērniem un pēc tam jūtamies vainīgas par to
  • Paaugstinājums darbā, ko esam pelnījušas mēs, tiek piešķirts kādam citam... mēs, “norijam krupi”, un turpinām strādāt tālāk
  • Mēs nevaram būt klāt mūsu bērnu svarīgajos notikumos, tikai tādēļ ka mums ir jāstrādā
  • Mēs bieži skatāmies nākotnē un domājam - “ Kaut kad ...”
Mani ļoti iedvesmoja un izaicināja šis atrunu uzskaitījums, jo ir daži punkti kas ir arī manā prātā. Patīkami apjaust, ka var domāt un darīt citādi. Neļausimies sevi apmānīt. Mūsu finansiālā neatkarība ir mūsu pašu galvās un rokās. Tīkla mārketings ir viens no ceļiem uz šo finansiālo neatkarību, kuru esmu izvēlējusies arī es. Lai mums veicas pieņemt dzīvē pareizos lēmumus!

4 comments

  1. Anonīms // 10 septembris, 2008 07:46  

    super, trāpīts 100 =nieka, tieši tā arī ir,es esmu uzdrikstejusies un sākusi darboties tīkla mārketingā, bet Latvijā tīkla mārketings ir ļoti izbojāts, pateicoties mantkārigiem līderiem, paldies...par skaisto rakstu un to , ko Girt, Tu dari !!!!
    Līga

  2. Ģirts Zālītis // 10 septembris, 2008 12:11  

    Protams, jau sastrādāto mainīt ir grūtāk, taču ne neiespējami.
    Starp citu šo nerakstīju es, bet mana sieviņa Iveta ;)
    Šis ir 100% no sieviešu skatu punkta tapis rakstiņš.
    Ceru, ka Iveta tā nejūtas (vismaz attiecībā uz visiem punktiem) mūsu laulībā :)

  3. Iveta // 10 septembris, 2008 12:47  

    Paldies, Līga, par pozitīvo komentāru... šis ir mans pirmais raksts blogā, ir vēlme turpināt :-) ... Domāju, ka tā ir - "viens darvas piliens var sabojāt medus mucu" (tas par mantkārīgajiem līderiem). :-(

    Iveta

  4. kaspars // 11 septembris, 2008 12:35  

    Ir 21.gs. pārmaiņas - no vīrietis kā galvenais ģimenes apgādnieks uz veidu, kur veiksmīgāk veicas tām ģimenēm, kas iet līdzi laikam un vīrs kopā ar sievu iemācās sadarboties nevis sacensties.
    Laigan visu laiku ir iespēja iekrist grāvi - pilnīga paļāvība un 0% iniciatīvas vai pilnīga kontrole finansu jomā.
    Tomēr ir arī patiesības ,kas nemainās laikam ejot.

Ierakstīt komentāru