Šodien pamanīju Letas veidotu video sižetu par to ka ekonomiskā krīze veicina tiešās tirdzniecības uzplaukumu Amerikā. Pirms kāda laika par ko līdzīgu rakstīja arī Dienas bizness tikai Latvijas kontekstā. Vēl par krīzes ietekmi uz tīkla mārketingu rakstīju te. Sižetā iet runa par divām tīkla mārketinga kompānijām Avon un Tuppeware.

FEDSA (Eiropas tiešās tirdzniecības federācijas) mājaslapā atradu interesantus datus par tiešo tirdzniecību Eiropā, kā arī dažās ne ES valstīs.
image
No tabulas varam redzēt, ka ES visvairāk tiešā tirdziecība ir izplatīta Vācijā, Polijā un Francijā. Lai gan ja attiecinātu pret iedzīvotāju skaitu valstī tad izskatas, ka līderos būtu Rumānija un Čehija. Interesants ir fakts, ka Krievijā ar tiešo tirdzniecību nodarbojas vairāk cilvēku, kā visā ES un Lielbritānijā kopā ņemot. Savukārt Baltijā vadībā gan pārdošanas apjomu, gan iesaistīto pārdevēju skaita ziņā ir Lietuva, tad seko Latvija ar 22000 tirgotāju un kuri kopumā ir pārdevuši produkciju 25,55 miljoniem euro (1161 euro gadā uz vienu izplatītāju), aiz Latvijas ir Igaunija.image
No augstākredzamajām tabulām varam redzēt, ka pēdējos 5us gadus tiešā tirdzniecība Eiropā ir ar konstantu pieauguma tendenci, gan pārdošanas apjomu, gan izplatītāju skaita ziņā. Pie tam pagājušogad pieaugums bijis ~3 reizes lielāks, kā iepriekšējos četros gados.
Ko tad izplata tiešie tirgotāji?
image
Kā redzam no tabulas, “trīs vaļi” uz kā turās tiešā tirdzniecība ir:

  1. Kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi
  2. Mājsaimniecības preces
  3. Veselības uzlabošanas līdzekļi
Jāmin, ka šie dati tiek iegūti Eiropas tiešās tirdzniecības federācijas dalīborganizācijām. Latviju tajā pārstāv LTTA (Latvijas tiešo tirgotāju associācija), kuras biedri ir Avon, Eastcon, GNLD, Herbalife un Oriflame. Latvijā darbojas daudz dažādu tiešās tirdzniecības uzņēmumu, kuri nav LTTA biedri un kuru darbība neatspoguļojas šajos statistikas datos :(

It kā jau tas bija sen zināms, ka Latvijas tirgū populārākie veļas pulveri, nav videi un cilvēkiem labvēlīgi. Šodien DB pamanīju ziņu, ka to izplatību beidzot sāk ierobežot arī valstiskā līmenī. Par ko gan vide, gan mēs varam būt tikai pateicīgi. Domāju, ka arī tie tīkla mārketinga kompāniju pārstāvji, kas tirgo videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus par šo faktu nebūs apvainojušies :)Zemāk DB ziņa.

Gandrīz visiem zināmajiem veļas pulveru zīmoliem būs no Latvijas tirgus jāaiziet vai arī jāpiedāvā mazgāšanas līdzekļi, kuros fosfātu saturs ir attiecīgi samazināts.
To Db.lv pavēstīja vides ministra padomnieks Didzis Jonovs, komentējot uz 7.jūliju valdībā iesniegtos noteikumus, kas Latvijā aizliegs tirgot veļas mazgāšanas līdzekļus, kuros fosfātu saturs pārsniedz 0.5 procentus no kopējās masas.
Šo līdzekļu izplatītājiem tiks dots gandrīz viena gada pārejas periods lai iztirgotu esošos mazgāšanas līdzekļu krājumus un iegādātos jaunus, kas atbilst jaunajām prasībām, jo noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1. jūnijā.
Db.lv aptaujātie veļas pulveru izplatītāji gan nekādu traģēdiju jaunajos noteikumos nesaskatīja, piemēram, veļas pulvera Omo izplatītājs Unilever jau tagad ir nolēmis vispār pārtraukt tirgot veļas pulverus. Savukārt Henkel, kas izplata Persil un Perwoll apgalvo, ka viņu līdzekļi jau tagad atbilst visām prasībām. Procter&Gamble viedokli, kura kontā ir visvairāk tirgotie veļas pulveri Latvijā kā Ariel, Bonux un Tide, Db.lv pagaidām uzzināt neizdevās.
Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir veikušas dažādus pasākumus fosfora daudzuma ierobežošanai mazgājamos līdzekļos, jo tie rada pastiprinātu aļģu augšanu saldūdens un sāļūdens tilpnēs. Taču no Baltijas valstīm Latvija pirmā izrāda šādu iniciatīvu fosfātu samazināšanai veļas pulveros.
Latvijas lielveikalos nopērkamie veļas pulveri ar augstāko fosfātu saturu ir Ariel M-Zim S, Bonux Automat Aqua, Dosia Alpine Fresh, Dosia Color, Dreft Delicate&Color, Perwoll Balsam, Tide Super Plus automat color un Tide Super Plus, Lemon fresh, liecina Pasaules dabas fonda pētījums.
Ja pašiem negaidot gadu gribās rast nekaitīgākas tad par to var izlasīt šajā dienas rakstā.
Kādu laiku atpakaļ arī pats rakstīju par videi draudzīgiem veļas mazgāšanas līdzekļiem te.
P.s. Ar trauku mazgāšanas līdzekļiem nav labāk :( Par to var palasīt te.

Šodien DB izlasīju rakstu, ka pašreizējā tirgus situācija palielina cilvēku skaitu, kuri iesaistās tīkla mārketingā. Šo parādību, ka tīkla mārketings ir krīzes laika bizness jau aprakstījām publikācijā “Krīzes ietekme uz tīkla mārketingu” Interesanti, ka šī teorija apstiprinās arī Latvijā. Zemāk Dienas biznesa raksts (ņemts no šejienes).
Arvien biežāk cilvēki uz kosmētikas izplatīšanu sāk skatīties kā uz biznesu, turklāt, palielinoties bezdarba līmenim Latvijā, kosmētikas izplatītāju rindas pieaug, raksta Diena.
Kompānija Avon savu konsultantu skaitu Latvijā neatklāj, jo to liedz uzņēmuma politika, taču trijās Baltijas valstīs par Avon konsultantiem strādā ap 35 tūkst. cilvēku.
Izplatītāju pieplūdumu veicinājis bezdarbs un algu samazināšana, taču Latvijā aktivitāte pieaug lēnāk nekā dažās NVS valstīs, piemēram, Ukrainā, kur šogad darbam Oriflame pieteicies divreiz vairāk cilvēku nekā pirms gada, skaidro kosmētikas ražotāja Oriflame Baltijas un NVS valstu reģionālais vadītājs Juris Bariss.
Pirktspējas krišanās tādas kompānijas kā Avon vai Oriflame ietekmē gan pozitīvi, gan negatīvi - no vienas puses, tas palīdz iegūt jaunus klientus, bet, no otras, samazinās pirkumu summas.
Jāmin, ka arī mani novērojumi ir līdzīgi un cilvēki aizvien biežāk sazinās ar mani, lai uzsāktu darboties tīklveida biznesā.