Sudraba pieclatnieks - karsta prece!

Ziņu veidoja Martins Kalejs | 18:33 | 0 comments »


Latvijas iedzīvotājiem liela interese par iespēju iegādāties novembrī apgrozībā laisto jubilejas monētu «Sudraba pieclatnieks» - pēc papildu tirāžas piegādes šodien pie centrālās bankas kasēm Rīgā izveidojusies monētas kārotāju rinda. 


Jau vairākas reizes Latvijas Bankas klientu kasēm Rīgā izveidojusies apmēram 70 cilvēku gara rinda. Iespēju nopirkt šo jubilejas monētu rindā gaida visdažādākā vecuma ļaudis. Katram monētas kārotājam tiek pārdoti ne vairāk kā divi sudraba pieclatnieki. Rinda šodien izveidojusies, jo atsākta šīs monētas tirdzniecība pēc papildu piegādes. Nākamā piegāde gaidāma janvāra otrajā nedēļā.

«Sudraba pieclatnieku» kopējā tirāža ir 10 000 monētu. Novembrī tika izpirktas 4000 monētas, šodien tirdzniecībā nonāk vēl 2000 monētas, bet atlikusī tirāžas daļa - 4000 monētas - tirdzniecībā nonāks janvārī, informēja centrālās bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Jubilejas monēta «Sudraba pieclatnieks» tika laista apgrozībā, sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadus.

Nominālvērtība: 5 lati
Svars: 25.00 g, diametrs: 37.00 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: tamped back
Kalta 2012. g. The Royal Mint (Lielbritānija).
Mākslinieks: Rihards Zariņš

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā – gadskaitlis 2012. Lejasdaļā vidū skaitlis 5, no tā pa kreisi puslokā izvietots uzraksts PIECI, pa labi – LATI.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā – latviešu tautumeitas galva profilā no labās puses, pār jaunavas plecu – vārpas. Pa kreisi puslokā izvietots uzraksts LATVIJAS, pa labi – REPUBLIKA
Monētas josta
Uzraksti DIEVS, SVĒTĪ un LATVIJU, atdalīti ar trim sešstaru zvaigznēm.

Kad pēc 1. pasaules kara neatkarību ieguvušajā Latvijā tika veidota sava naudas sistēma, viens no jauno lata banknošu un monētu dizaina autoriem bija grafiķis Rihards Zariņš (1869–1939). 5 latu sudraba monētas aversā lika Latvijas valsts lielo ģerboni, kura zīmējumu darinājis 1921. gadā, būdams Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks, par pamatu ņemot grafiķa Vilhelma Krūmiņa (1891–1959) projektu. Monētas reversam R. Zariņš izvēlējās latviešu tautumeitas tēlu kā tautas darba tikuma un ētiskās skaidrības simbolu. Gadu simtos folklorā izlolots, tas bija saprotams un tuvs katram latvietim.

Mākslinieks par modeli tautumeitas tēlam izvēlējās Valstspapīru spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900–1977), kuras jaunība, skaistums un sirdsskaidrība valdzināja daudzus, arī R. Zariņu, kurš viņu vairākkārt portretējis. Z. Braueres tēls atpazīstams gan R. Zariņa zīmētajās 10 un 20 latu papīra naudas zīmēs, gan greznu telegrammu vākos un – augstā vispārinājuma pakāpē – 50 santīmu monētā.

Sudraba 5 latu monētā tēla vispārinājums ir augstāks un pilnīgāks, un to sasniegt palīdzējis arī izcilā The Royal Mint (Lielbritānija) graviera Pērsija Metkalfa (Percy Metcalfe) plastiskais risinājums. Jaunavas galva attēlota profilā no labās puses, un kompozīciju divos puslokos ietver uzraksts Latvijas Republika. Tēla raksturojumam mākslinieks izvēlējies pavisam maz līdzekļu: pār jaunavas labo plecu viegli slīgst vārpas, pār muguru – bieza matu pīne, apkaklīti un vainadziņu rotā latviešu tautastērpam raksturīgais ģeometriskais ornaments. Mākslinieciskajā izteiksmē īpaša nozīme ir visu sadaļu savstarpējo attiecību rāmajam skaistumam, skaidrajam, vieglajam un reizē noteiktajam siluetlīnijas tecējumam.

Tīkamā mākslinieciskā veidojuma un vērtības dēļ 5 latu sudraba monēta kļuva īpaši populāra. Tās galvenais tēls ieguva papildu simbolisku nozīmi – līdzīgu Mātei Latvijai Brāļu kapos un brīvības tēlam Brīvības pieminekļa smailē. Šo monētu dāvināja bērniem un bērnubērniem, glabāja un krāja "nebaltām dienām". Kā nojauzdami, kā zinādami!

Kad 2. pasaules kara laikā Latvijā viena otru nomainīja okupācijas, tika zaudēta valsts neatkarība un arī nauda, šī sudraba monēta kļuva par Latvijas brīvības un valstiskuma simbolu, okupētajā Latvijā, izsūtījumā Sibīrijā un trimdā visā pasaulē glabātu cerības stariņu.

Latvijas nacionālās valūtas atjaunotnes 10 gadu jubilejai Latvijas Banka veltīja 5 latu zelta monētu ar vēsturiskās 5 latu sudraba monētas atveidu. Tā kalta starptautiskās programmas "Pasaules mazākās zelta monētas" ietvaros. Monētas dizainu atveidoja mākslinieks Gunārs Cīlītis (1927–2007), ģipša modeli darināja tēlniece Ligita Franckeviča (1947), un tā kalta Valcambi SA (Šveice).

Sagaidot Latvijas Bankas un lata 90 gadu jubileju un lata atjaunošanas 20 gadu jubileju, 5 latu monēta 2012. gadā kalta, izmantojot oriģinālās 1929. gada galvanoplastikas formas, kas lietotas, šādu monētu kaļot 1929., 1931. un 1932. gadā. Monēta ar unikālu vēsturi turpina ceļu naudas ritumā.

Sudraba piecu latu monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža - 10 000 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs - 36,30 lati. Jubilejas un piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību. Latvijas Bankas jubilejas monētas velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Latvijas Banka kopš lata atjaunošanas izlaidusi 90 jubilejas un piemiņas monētas, un daudzas no tām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos.
Ziņa publicēta atsaucoties uz Latvijas Banku: www.bank.lv 

Ierakstīt komentāru